(॥పల్లవి॥)
ఆ మీఁది నిజసుఖ మరయలేము
పామరపు చాయలకే భ్రమసితిమయ్యా
(॥ఆమీఁ॥)
మనసునఁ బాలు దాగి మదియించి వున్నట్టు
ననిచి గిలిగింతకు నవ్వినయట్టు
యెనసి సంసారసుఖ మిది నిజము సేసుక
తనివొంది యిందులోనే తడఁబడేమయ్యా
(॥ఆమీఁ॥)
బొమ్మలాట నిజమంటాఁ బూఁచి చూచి మెచ్చినట్టు
తెమ్మగా శివమాడి తా దేవరైనట్టు
కిమ్ముల యీజన్మనందు కిందుమీఁదు నేఱక
పమ్మి భోగములనే తెప్పలఁ దేలేమయ్యా
(॥ఆమీఁ॥)
బాలులు యిసుకగుళ్లు పఁస గట్టు కాడినట్టు
వీలి వెఱ్ఱివాఁడు గంతువేసినయట్టు
మేలిమి శ్రీవేంకటేశ మిమ్ముఁ గొలువక నేము
కాల మూరకే యిన్నాళ్ళు గడపితిమయ్యా
(||pallavi||)
ā mīm̐di nijasukha marayalemu
pāmarabu sāyalage bhramasidimayyā
(||āmīm̐||)
manasunam̐ bālu dāgi madiyiṁchi vunnaṭṭu
nanisi giligiṁtagu navvinayaṭṭu
yĕnasi saṁsārasukha midi nijamu sesuga
tanivŏṁdi yiṁdulone taḍam̐baḍemayyā
(||āmīm̐||)
bŏmmalāḍa nijamaṁṭām̐ būm̐si sūsi mĕchchinaṭṭu
tĕmmagā śhivamāḍi tā devarainaṭṭu
kimmula yījanmanaṁdu kiṁdumīm̐du neṟaga
pammi bhogamulane tĕppalam̐ delemayyā
(||āmīm̐||)
bālulu yisugaguḽlu pam̐sa gaṭṭu kāḍinaṭṭu
vīli vĕṭrivām̐ḍu gaṁtuvesinayaṭṭu
melimi śhrīveṁkaḍeśha mimmum̐ gŏluvaga nemu
kāla mūrage yinnāḽḽu gaḍabidimayyā