വിണ്ണില് ചിരിക്കുന്ന വെള്ളി നക്ഷത്രമേ
വിണ്ണില് ചിരിക്കുന്ന വെള്ളിനക്ഷത്രമേ
മണ്ണിന്റെ വേദന നീയെന്തറിഞ്ഞൂ
നീയെന്തറിഞ്ഞൂ?
ആശിച്ച വണ്ടിനു നറുതേന് നല്കാത്ത
ചെമ്പകപ്പൂവാണു നീ
കയ്യെത്താദൂരത്തു മോഹങ്ങളുണര്ത്തുന്ന
നൊമ്പരപ്പൂവാണുനീ
അഴിമുഖക്കെട്ടിന്മേല് തലതല്ലിക്കേണാലും
പുഴയെ തഴുകുമോ കടലലകള്?
സംഗമം കൊതിച്ചാലും രണ്ടു സമാന്തര
രേഖകളൊരുമിക്കാന് വിധി വരുമോ?
പരസ്പരം പുണരുവാന് ധ്രുവങ്ങള് കൊതിച്ചാലും
പാഴിലാ സ്വപ്നങ്ങള് കൊഴിയുന്നു
പകലിന്റെ പിന്നാലെ ഇരവെത്ര കുതിച്ചാലും
നിത്യവും അവര് തമ്മിലകന്നു നില്ക്കും
viṇṇil sirikkunna vĕḽḽinakṣatrame
maṇṇinṟĕ vedana nīyĕndaṟiññū
nīyĕndaṟiññū?
āśicca vaṇḍinu naṟuden nalgātta
sĕmbagappūvāṇu nī
kayyĕttādūrattu mohaṅṅaḽuṇarttunna
nŏmbarappūvāṇunī
aḻimukhakkĕṭṭinmel taladallikkeṇāluṁ
puḻayĕ taḻugumo kaḍalalagaḽ?
saṁgamaṁ kŏdiccāluṁ raṇḍu samāndara
rekhagaḽŏrumikkān vidhi varumo?
parasparaṁ puṇaruvān dhruvaṅṅaḽ kŏdiccāluṁ
pāḻilā svapnaṅṅaḽ kŏḻiyunnu
pagalinṟĕ pinnālĕ iravĕtra kudiccāluṁ
nityavuṁ avar tammilagannu nilkkuṁ