మనిషికో స్నేహం మనసుకో దాహం
పల్లవి:
మనిషికో స్నేహం మనసుకో దాహం
లేనిదే జీవం లేదు జీవితం కానేకాదు
మమతనే మధువు లేనిదే చేదు
మనిషికో స్నేహం మనసుకో దాహం
చరణం 1:
ఒక చిలక ఒద్దికైంది ...మరు చిలక మచ్చికైంది
వయసేమో మరిచింది.. మనసొకటై కలిసింది
కట్టగట్టి ఆపాలన్నా గంగ పొంగులాగేనా
ప్రేమలేని నాడీ నేల పూవులిన్ని పూచేనా
మనిషిలేని నాడు దేవుడైనా లేడు
మంచిని కాచే వాడు దేవుడికి తోడు
చరణం 2:
వయసు వయసు కలుసుకుంటే
పూరి గుడిసె రాచనగరు...
ఇచ్చుకోను ..పుచ్చుకోను..
ముద్దులుంటే పొద్దుచాలదు
ప్రేమ నీకు కావాలంటే పిరికివాడు కారాదు
గువ్వ గూడు కట్టే చోట కుంపటెత్తి పోరాదు
ఓర్వలేని సంఘం ఒప్పుకోదు నేస్తం
జాతి మత భేదాలన్నీ స్వార్థపరుల మోసం
pallavi:
maniṣhigo snehaṁ manasugo dāhaṁ
lenide jīvaṁ ledu jīvidaṁ kānegādu
mamadane madhuvu lenide sedu
maniṣhigo snehaṁ manasugo dāhaṁ
saraṇaṁ 1:
ŏga silaga ŏddigaiṁdi ...maru silaga machchigaiṁdi
vayasemo marisiṁdi.. manasŏgaḍai kalisiṁdi
kaṭṭagaṭṭi ābālannā gaṁga pŏṁgulāgenā
premaleni nāḍī nela pūvulinni pūsenā
maniṣhileni nāḍu devuḍainā leḍu
maṁchini kāse vāḍu devuḍigi toḍu
saraṇaṁ 2:
vayasu vayasu kalusuguṁṭe
pūri guḍisĕ rāsanagaru...
ichchugonu ..puchchugonu..
mudduluṁṭe pŏddusāladu
prema nīgu kāvālaṁṭe pirigivāḍu kārādu
guvva gūḍu kaṭṭe soḍa kuṁpaḍĕtti porādu
orvaleni saṁghaṁ ŏppugodu nestaṁ
jādi mada bhedālannī svārdhabarula mosaṁ