Penne neeyum

பெண்ணே நீயும்
Year
Language

பெண்ணே நீயும் பெண்ணா பெண்ணாகிய ஓவியம்
ரெண்டே ரெண்டு கண்ணா ஒவ்வொன்றும் காவியம்
ஒரு மூன்றாம் பிறையை சுற்றி
தங்க ஜரிகை நெய்த நெற்றி
பூக்கள் தேர்தல் வைத்தால்
அடி உனக்கே என்றும் வெற்றி
பிரம்மன் செய்த சாதனை உன்னில் தெரிகிறது
உன்னை எழுதும் போது தான் மொழிகள் இனிக்கிறது

பெண்ணே நீயும் பெண்ணா பெண்ணாகிய ஓவியம்
ரெண்டே ரெண்டு கண்ணா ஒவ்வொன்றும் காவியம்

புறா இறகில் செய்த புத்தம் புதிய மெத்தை
உந்தன் மேனி என்று உனக்கு தெரியுமா

சீன சுவரை போலே எந்தன் காதல் கூட
இன்னும் நீளம் ஆகும் உனக்கு தெரியுமா

பூங்கா என்ன வாசம் இன்று உந்தன் மீதுதெரியும்

தங்கம் என்ன வண்ணம் என்று உன்னை பார்க்க தெரியும்
காதல் வந்த பின்னாலே கால்கள் ரெண்டும் காற்றில் செல்லும்

கம்பன் ஷெல்லி சேர்ந்து தான் கவிதை எழுதியது
எந்தன் முன்பு வந்து தான் பெண்ணை நிற்கிறது

பெண்ணே நீயும் பெண்ணா பெண்ணாகிய ஓவியம்
ரெண்டே ரெண்டு கண்ணா ஒவ்வொன்றும் காவியம் காவியம்

மழை வந்த பின்னால் வானவில்லும் தோன்றும்
உன்னை பார்த்த பின்னால் மழை தோன்றுதே

பூக்கள் தேடி தானே பட்டாம் பூச்சி பறக்கும்
உன்னை தேடி கொண்டு பூக்கள் பறந்ததே

மின்னும் வெண்மை என்ன என்று மின்னல் உன்னை கேட்கும்

எங்கே தீண்ட வேண்டும் என்று தென்றல் உன்னை கேட்கும்
உன்னை பார்த்த பூவெல்லாம் கையெழுத்து கேட்டு நிற்கும்

நீ தான் காதல் நூலகம் சேர்ந்தேன் புத்தகமாய்
நீ தான் காதல் பூ மழை நனைந்தேன் பாத்திரமாய்

பெண்ணே நீயும் பெண்ணா பெண்ணாகிய ஓவியம்
ரெண்டே ரெண்டு கண்ணா ஒவ்வொன்றும் காவியம்

அரை நொடி தான் என்னை பார்த்தாய்
கோடி யுகமாய் தோன்ற வைத்தாய்
பனி துளியாய் நீயும் வந்தாய்
பாற் கடலாய் நெஞ்சில் தோன்றினாய்

பிரம்மன் செய்த சாதனை உன்னில் தெரிகிறது
உன்னை எழுதும் போது தான் மொழிகள் இனிக்கிறது

pĕṇṇe nīyum pĕṇṇā pĕṇṇāgiya oviyam
rĕṇḍe rĕṇḍu kaṇṇā ŏvvŏṇḍrum kāviyam
ŏru mūṇḍrām piṟaiyai suṭri
taṅga jarigai nĕyda nĕṭri
pūkkaḽ terdal vaittāl
aḍi uṉakke ĕṇḍrum vĕṭri
pirammaṉ sĕyda sādaṉai uṉṉil tĕrigiṟadu
uṉṉai ĕḻudum podu tāṉ mŏḻigaḽ iṉikkiṟadu

pĕṇṇe nīyum pĕṇṇā pĕṇṇāgiya oviyam
rĕṇḍe rĕṇḍu kaṇṇā ŏvvŏṇḍrum kāviyam

puṟā iṟagil sĕyda puttam pudiya mĕttai
undaṉ meṉi ĕṇḍru uṉakku tĕriyumā

sīṉa suvarai pole ĕndaṉ kādal kūḍa
iṉṉum nīḽam āgum uṉakku tĕriyumā

pūṅgā ĕṉṉa vāsam iṇḍru undaṉ mīdudĕriyum

taṅgam ĕṉṉa vaṇṇam ĕṇḍru uṉṉai pārkka tĕriyum
kādal vanda piṉṉāle kālgaḽ rĕṇḍum kāṭril sĕllum

kambaṉ ṣĕlli serndu tāṉ kavidai ĕḻudiyadu
ĕndaṉ muṉbu vandu tāṉ pĕṇṇai niṟkiṟadu

pĕṇṇe nīyum pĕṇṇā pĕṇṇāgiya oviyam
rĕṇḍe rĕṇḍu kaṇṇā ŏvvŏṇḍrum kāviyam kāviyam

maḻai vanda piṉṉāl vāṉavillum toṇḍrum
uṉṉai pārtta piṉṉāl maḻai toṇḍrude

pūkkaḽ teḍi tāṉe paṭṭām pūcci paṟakkum
uṉṉai teḍi kŏṇḍu pūkkaḽ paṟandade

miṉṉum vĕṇmai ĕṉṉa ĕṇḍru miṉṉal uṉṉai keṭkum

ĕṅge tīṇḍa veṇḍum ĕṇḍru tĕṇḍral uṉṉai keṭkum
uṉṉai pārtta pūvĕllām kaiyĕḻuttu keṭṭu niṟkum

nī tāṉ kādal nūlagam serndeṉ puttagamāy
nī tāṉ kādal pū maḻai naṉaindeṉ pāttiramāy

pĕṇṇe nīyum pĕṇṇā pĕṇṇāgiya oviyam
rĕṇḍe rĕṇḍu kaṇṇā ŏvvŏṇḍrum kāviyam

arai nŏḍi tāṉ ĕṉṉai pārttāy
koḍi yugamāy toṇḍra vaittāy
paṉi tuḽiyāy nīyum vandāy
pāṟ kaḍalāy nĕñjil toṇḍriṉāy

pirammaṉ sĕyda sādaṉai uṉṉil tĕrigiṟadu
uṉṉai ĕḻudum podu tāṉ mŏḻigaḽ iṉikkiṟadu