धूके दाटलेले उदास उदास
मला वेढीती हे तुझे सर्व भास
उभी मूक झाडे, विरागी किनारा
झुरे अंतरी अन फिरे आर्त वारा
कुणी ही ना इथे दिसे आसपास
कुठे चालल्या या दिशाहीन वाटा
कुणा शोधिती या उदासीन लाटा
दिशांतून दाटे, तुझा एक ध्यास
क्षणी भास होतो, तुझे सूर येती
जीवा भारुनी हे असे दूर नेती
स्मृती सोबतीला असा हा प्रवास
dhūke dāṭlele udās udās
malā veḍhītī he tujhe sarv bhās
ubhī mūk jhāḍe, virāgī kinārā
jhure aṅtrī an phire ārt vārā
kuṇī hī nā ithe dise āspās
kuṭhe chālalyā yā diśhāhīn vāṭā
kuṇā śhodhitī yā udāsīn lāṭā
diśhāṅtūn dāṭe, tujhā ek dhyās
kṣhṇī bhās hoto, tujhe sūr yetī
jīvā bhārunī he ase dūr netī
smṛtī sobtīlā asā hā prvās